sliktums
sliktums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neatbilst kādām normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu; arī bēdas, nepatikšanas.
PiemēriNevērība pret veselību rada daudz sliktuma.
- Nevērība pret veselību rada daudz sliktuma.
- Sliktums, ka puķes cietušas no krusas.
- No patiesības slēpšanas sanāca tikai sliktums.
- Nav sliktuma bez labuma.
2.sarunvaloda Slikta pašsajūta; nelabums.
PiemēriPēkšņi sāka reibt galva un uznāca sliktums.
- Pēkšņi sāka reibt galva un uznāca sliktums.
- No sliktuma nespēt nostāvēt kājās.