slīgt
slīgt slīgstu, slīgsti, slīgst, pag. slīgu darbības vārds; intransitīvs
1.Liekties lejup, arī svērties uz kādu pusi.
PiemēriGalva slīgst arvien zemāk.
- Galva slīgst arvien zemāk.
- Karstajā saulē puķēm slīgst ziedi lejup.
1.1.Pakāpeniski virzīties lejup, grimt (kur) iekšā.
PiemēriKājas slīgst jūrmalas smiltīs.
- Kājas slīgst jūrmalas smiltīs.
- Velosipēda riteņi slīgst ceļa dubļos.
2.Būt ietvertam, apņemtam (ar ko).
PiemēriApkārtne slīgst miglā.
- Apkārtne slīgst miglā.
- Ābeles slīgst vienos ziedos.
3.Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt4.
PiemēriSlīgt parādos.
- Slīgt parādos.
- Slīgt nabadzībā.
Stabili vārdu savienojumiSlīgt alkoholismā.
- Slīgt alkoholismā — kļūt atkarīgam no alkohola lietošanas.
3.1.Lēnām, pamazām nonākt kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
PiemēriSlīgt skumjās.
- Slīgt skumjās.
Stabili vārdu savienojumiSlīgt miegā. Slīgt nesamaņā.
- Slīgt miegā — lēnām aizmigt.
- Slīgt nesamaņā — lēnām zaudēt samaņu.