slieties
slieties slienos, slienies, slienas, arī slejos, slejies, slejas, pag. slējos atgriezenisks, darbības vārds
1.Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties1.
PiemēriSlieties kājās no krēsla.
1.1.Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
PiemēriZirgs niķojas un slienas uz pakaļkājām.
1.2.Balstīties (pret ko, pie kā).
PiemēriSlieties ar rokām pret galdu.
2.Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
PiemēriAugstu gaisā slienas baznīcas tornis.
Stabili vārdu savienojumiMati (sa)slienas stāvus.