slieties
slieties slienos, slienies, slienas, arī slejos, slejies, slejas, pag. slējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties1.
PiemēriSlieties kājās no krēsla.
- Slieties kājās no krēsla.
- Slieties augšā no gultas.
- Ir jau rīts, laiks slieties augšā.
- Mazulis jau slienas kājās.
- "Nīna, dārgumiņ, slienies sēdus un dzer kafiju."
1.1.Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
PiemēriZirgs niķojas un slienas uz pakaļkājām.
- Zirgs niķojas un slienas uz pakaļkājām.
- Suns slienas saimniekam pie kājām.
1.2.Balstīties (pret ko, pie kā).
PiemēriSlieties ar rokām pret galdu.
- Slieties ar rokām pret galdu.
- Slieties ar muguru pie sienas.
2.Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
PiemēriAugstu gaisā slienas baznīcas tornis.
- Augstu gaisā slienas baznīcas tornis.
- Ozola zari slienas pāri ceļam.
- Visapkārt slienas kalni.
- ..ap mūsu apmetni slējās asu mietu žogs.
Stabili vārdu savienojumiMati (sa)slienas stāvus.
- Mati (sa)slienas stāvus idioma — saka, ja (kāds) pārdzīvo lielas bailes, šausmas.