slikts
slikts -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
slikta -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības; tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
PiemēriSlikts cilvēks.
- Slikts cilvēks.
- Slikts vīrs.
- Slikta meita.
- Izaudzināt sliktu dēlu.
- Satikties ar sliktiem draugiem.
1.1.Tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības.
PiemēriSlikts kolektīvs.
- Slikts kolektīvs.
- Slikta ģimene.
- Slikti kaimiņi.
- Slikti radi.
1.2.Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
PiemēriSlikta rīcība.
- Slikta rīcība.
- Slikta audzināšana, uzvedība.
- Slikta attieksme pret vecākiem.
- Slikts raksturs.
Stabili vārdu savienojumiSlikts tonis.
- Slikts tonis — pieklājības, uzvedības normām neatbilstoša rīcība.
1.3. Tas, kas neatbilst morāles normām; tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
PiemēriAtšķirt labo no sliktā.
- Atšķirt labo no sliktā.
- Aizmirst slikto.
- Runāt, darīt sliktu.
2.Tāds, kas nemākulīgi, neapzinīgi veic savu darbu, pienākumu.
PiemēriSlikts skolotājs.
- Slikts skolotājs.
- Slikts šoferis.
- Slikta darbiniece.
- Atbrīvot no darba sliktākos strādniekus.
- Viņš bija viens no sliktākajiem komandas spēlētājiem.
3.Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots noteiktām izmantošanas, lietošanas prasībām.
PiemēriSlikts apģērbs.
- Slikts apģērbs.
- Slikta prece.
- Slikti apavi.
- Slikti būvmateriāli.
- Sliktas mēbeles.
- Slikta zeme.
- Braukt pa sliktu ceļu.
3.1.Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, tāds kurā nav noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi.
PiemēriSlikts veikals.
- Slikts veikals.
- Slikts restorāns.
- Slikta sporta zāle.
- Slikta skola.
- Slikta atpūtas vieta.
- Dzīvot sliktā pilsētas rajonā.
3.2.Tāds, kurā neizpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa nepatiku.
PiemēriSlikta smarža.
- Slikta smarža.
- Krāna ūdenim ir slikta garša.
- Sajust sliktu smaku.
4.Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
PiemēriSlikta dzirde, redze.
- Slikta dzirde, redze.
- Slikta atmiņa.
- Slikta apetīte.
- Slikts miegs.
- Slikts noskaņojums.
- Slikta uztvere.
- Sliktas koncentrēšanās spējas.
Stabili vārdu savienojumiSlikta dūša.
- Slikta dūša — nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
4.1.Tāds, kura attīstībā, funkcionēšanā izpaužas novirzes no normas (piem., par maņu orgāniem).
PiemēriPēc slimošanas acis kļuvušas sliktākas.
- Pēc slimošanas acis kļuvušas sliktākas.
5.Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
PiemēriSniegputenī redzamība slikta.
- Sniegputenī redzamība slikta.
- Braukšana miglā un tumsā ir slikta.
- Slikti pļaujas apstākļi.
- Slikts rudens.
- Sliktais laiks turpinājās nedēļu.
- Slikts gads kartupeļu audzētājiem.
5.1.Tāds, kas kvalitatīvi neatbilst (kāda) vēlmēm, neapmierina (kādu).
PiemēriSlikts un neinteresants pasākums.
- Slikts un neinteresants pasākums.
- Slikts koncerts.
- Sacensību rezultāti bija slikti.
- Slikto darbu nācās pārstrādāt.
- Slikti dzīves apstākļi.
- Dot sliktu padomu.
5.2.Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām; tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
PiemēriSlikts romāns.
- Slikts romāns.
- Slikta dzeja.
- Slikts referāts.
- Sliktas atsauksmes.
- Sliktas izredzes izveseļoties.
- Sliktas iespējas atgūt zaudēto.
- Saņemt sliktu ziņu.
Stabili vārdu savienojumiSlikta slava.
- Slikta slava — slikta reputācija; neslava.
6.Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
PiemēriSlikta raža.
- Slikta raža.
- Slikts medus ienesums.
- Slikts sivēnu metiens.
Stabili vārdu savienojumiIet uz slikto pusi. Nāk par sliktu. Ne par kapeiku sliktāks. Par sliktu.
- Iet uz slikto pusi — pasliktināties.
- Nāk par sliktu — saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
- Ne par kapeiku sliktāks idioma — nav it nemaz labāks.
- Par sliktu — tā, ka ir, rodas kas slikts, nevēlams.
- Parādīt (ko) no sliktās puses — izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- Rādīt (ko) no sliktās puses — darīt zināmas, izcelt (kā) sliktās īpašības, mīnusus.
- Uz slikto pusi — tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.