uzelpot
uzelpot [uzȩl̃puôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Elpot ar dziļu, spēcīgu ieelpu un izelpu, nomierinoties pēc sasprindzinājuma, uzbudinājuma u. tml.; sākt elpot atviegloti.
PiemēriNoslaucīt nosvīdušo pieri un uzelpot.
- Noslaucīt nosvīdušo pieri un uzelpot.
- Apsēsties uzelpot.
- Pļavās uzelpojām brīvāk, jo odi atstājās.
1.1.Nomierināties, sākt justies labi (piemēram, pēc pārdzīvojuma, apstākļu maiņas).
PiemēriVar uzelpot, ka visi ir sveiki un veseli.
- Var uzelpot, ka visi ir sveiki un veseli.
- Varu šodien atviegloti uzelpot.
- pārnestā nozīmē Eiropas valstis uzelpo pēc gaisa satiksmes atjaunošanas.
2.transitīvs Elpot virsū (kādam, kam).
PiemēriVīrietis man uzelpo alkohola dvaku.
- Vīrietis man uzelpo alkohola dvaku.
Stabili vārdu savienojumiBrīvi uzelpot.
- Brīvi uzelpot idioma — izjust atvieglojumu (pēc sasprindzinājuma).