ievīlēt
ievīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
ievīlējums lietvārds; vīriešu dzimte
ievīlēties darbības vārds; atgriezenisks
Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
PiemēriIevīlēt detaļā rievu.
- Ievīlēt detaļā rievu.
- Ievīlēt atslēgai zobus.