nobradāt
nobradāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Bradājot sabojāt, iznīcināt (ko); izbradāt.
PiemēriNobradāt zāli, puķes.
- Nobradāt zāli, puķes.
- Nobradāt labību, zālienu.
- Mežacūku nobradāti sējumi.
1.1.Bradājot, staigājot atstāt pēdu nospiedumus; nomīdīt.
PiemēriNobradāts sniegs.
- Nobradāts sniegs.
- Kaķis nobradājis mašīnu ar savām ķepiņām.
2.Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
PiemēriNobradāt pūlī cilvēku.
- Nobradāt pūlī cilvēku.
3.Bradājot, staigājot (pa ko, kur), notraipīt (apavus); nobrist.
PiemēriZābaki nobradāti dubļos.
- Zābaki nobradāti dubļos.