nomīdīt
nomīdīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
PiemēriNomīdīt zāli.
1.1.Mīdot saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
PiemēriNomīdīt sniegu ap augļu kociņiem.
1.2.Mīdot likvidēt (ko degošu).
PiemēriNomīdīt degošās oglītes.
2.Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
PiemēriDejojot nomīdītas kājas.
2.1.Mīdot, daudz staigājot, novalkāt, sabojāt (ko).
PiemēriKājās viņam veci, nomīdīti un netīri apavi.
3.Mīdot ar kājām, nonāvēt.
PiemēriPūlī vairāki cilvēki tika nomīdīti.