Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nomierināt
nomierināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
nomierinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
PiemēriNomierināt raudošo bērnu.
  • Nomierināt raudošo bērnu.
  • Ārsts mūs nomierināja, ka viss būs kārtībā.
  • Mātes balss mazuli vienmēr nomierina.
  • intransitīvs "Zila krāsa nomierina," viņa sacīja, dalīdama ziedus.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
PiemēriNomierināt nervus, nervu sistēmu.
  • Nomierināt nervus, nervu sistēmu.
  • Nomierināt un attīrīt domas.
  • Tēja iedarbojas nomierinoši.
Stabili vārdu savienojumiNomierinošs līdzeklis.