nomīt1
nomīt [nùomĩt] -minu, -mini, -min, pag. -minu transitīvs, darbības vārds
1.Uzminot virsū, pieplacināt (augus), sabojāt vai iznīcināt (tos).
PiemēriNomīt zāli.
1.1.Uzminot virsū, saplacināt, nonāvēt (ko).
PiemēriNomīt kukaini.
1.2.Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
PiemēriNomīt deju partnerei kāju.
1.3.Minot virsū, saspiest, sablīvēt; nomīdīt.
Piemēri..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
2.Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
PiemēriNomīt kurpju papēžus.
3.Minot pedāļus, nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNomīt ar riteni 50 km.
3.1.Mīt pedāļus (kādu laiku).
PiemēriNomīt uz velotrenažiera 30 minūtes.