savagot
savagot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
PiemēriSavagot zemi.
- Savagot zemi.
- Savagot augsni.
- Ķiplokus stāda savagotā laukā.
2.Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
PiemēriPlaisas savagojušas nesen klāto asfaltu.
- Plaisas savagojušas nesen klāto asfaltu.
- Mežs ir kara ierakumu savagots.
- Zeme šai mazajā valstiņā ir kalnu un ieleju savagota.
3.formā: trešā persona Sagrumbot (parasti seju, tās daļas); izvagot3.
PiemēriRūpju savagota seja.
- Rūpju savagota seja.
- Darba savagotas rokas.