savādnieks
savādnieks lietvārds
savādniece dsk. ģen. -ču lietvārds
Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
PiemēriAdamsu ģimenes ļaudis ir savādnieki – viens dīvaināks par otru.
- Adamsu ģimenes ļaudis ir savādnieki – viens dīvaināks par otru.
- Viņa ir savādniece, vecmodīga, ar pārlieku tieksmi uz patosu.
- Gleznotājs Pauļuks var šķist savādnieks, īpatnis, kas dzīvo savā pasaules uzstādījumā.
- Bija jocīgi, ka cilvēki mani uzlūko kā savādnieku, tas laikam tādēļ, ka viņi reti redz tumšas ādas krāsas cilvēkus.