savāds
savāds -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
savāda -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
savādi apstākļa vārds
savādība lietvārds; sieviešu dzimte
savādums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.); dīvains.
PiemēriSavāds klusums.
- Savāds klusums.
- Savāda sajūta.
- Izjust savādu nemieru.
- Uzdot savādus jautājumus.
- It viss šķiet savāds, un ir sajūta, ka esi nonācis svešā sapnī.
- Dzīvojot Meksikā, Viesturam nemitīgi nācās visiem paskaidrot, kālab viņam tāds savāds vārds.
1.1.Par cilvēkiem.
PiemēriKaimiņiene bija tāda savāda, daudzi no viņas novērsās.
- Kaimiņiene bija tāda savāda, daudzi no viņas novērsās.
- Roberts ir savāds cilvēks, grūti ar viņu saprasties.
1.2.Par dzīvniekiem.
PiemēriMans kaķis ir savāds, tam ļoti patīk rotaļāties ar ūdeni.
- Mans kaķis ir savāds, tam ļoti patīk rotaļāties ar ūdeni.
- Ezera niedrēs apmeties kāds savāds putns., tas esot pat ierakstīts Sarkanajā grāmatā.
1.3.Tāds, kam ir nelieli (piem., slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās dabas traucējumi.
PiemēriPuisis licies tāds savāds, ar jocīgu skatienu.
- Puisis licies tāds savāds, ar jocīgu skatienu.
- Pēc slimošanas mamma kļuvusi savāda.
1.4.formā: apstākļa vārds Neparasti, neizprotami; dīvaini.
PiemēriSievieti naktī biedē savādi trokšņi.
- Sievieti naktī biedē savādi trokšņi.
- Dažos štatos ir spēkā savādi likumi, piemēram, ka nedrīkst makšķerēt, sēžot zirga mugurā.
2.Citāds.
PiemēriSavāds skatījums uz lietām.
- Savāds skatījums uz lietām.
- Pat, ja šuju vienādas kleitas, katru reizi rezultāts ir savādāks.
- Ikviens plaukstošs koks un zieds ir savādāks.