savāds
savāds -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
savāda -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
savādi apstākļa vārds
savādība lietvārds; sieviešu dzimte
savādums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.); dīvains.
PiemēriSavāds klusums.
1.1.Par cilvēkiem.
PiemēriKaimiņiene bija tāda savāda, daudzi no viņas novērsās.
1.2.Par dzīvniekiem.
PiemēriMans kaķis ir savāds, tam ļoti patīk rotaļāties ar ūdeni.
1.3.Tāds, kam ir nelieli (piem., slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās dabas traucējumi.
PiemēriPuisis licies tāds savāds, ar jocīgu skatienu.
1.4.formā: apstākļa vārds Neparasti, neizprotami; dīvaini.
PiemēriSievieti naktī biedē savādi trokšņi.