velt
velt veļu, vel, veļ, pag. vēlu darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu), griežoties ap savu asi.
PiemēriVelt baļķus, akmeņus, mucu.
- Velt baļķus, akmeņus, mucu.
- Budēļi gāja no mājas uz māju, veldami līdzi bluķi.
1.1.Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) (kas) rodas, izplatās, līgojas.
PiemēriJūra veļ viļņus.
- Jūra veļ viļņus.
- Vējš vēla rudzu druvā līganu vilni.
1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
PiemēriViņš noprasīja, veldams vārdus pār lūpām ar patosu.
- Viņš noprasīja, veldams vārdus pār lūpām ar patosu.
2.Veidot (parasti ko apaļu) no masas, to valstot, spaidot (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (masu) apaļā formā.
PiemēriVelt mīklu.
- Velt mīklu.
- Velt mīklas bumbiņas.
- Velt sniega bumbu.
- Velt sniegavīru.
3.Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
PiemēriVelt vilnu.
- Velt vilnu.
- Veltas čības.