uzputināt
uzputināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
uzputinājums lietvārds; vīriešu dzimte
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzput virsū (uz kā, kam), izveidojot (piemēram, slāni).
PiemēriUzputināt ziedputekšņus uz papīra.
- Uzputināt ziedputekšņus uz papīra.
- Vējš uzputinājis sniegu uz brauktuves.
- Uzputināt detaļai metāla pulvera kārtiņu.