Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nogulēt
nogulēt -guļu, -guli, -guļ, pag. -gulēju darbības vārds; transitīvs
1.Gulēt miegā (kādu laikposmu).
PiemēriNogulēt visu nakti bez pamošanās.
  • Nogulēt visu nakti bez pamošanās.
  • Nogulēt pāris stundas dziļā miegā.
  • intransitīvs Netraucēti nogulēt līdz rīta gaismai.
1.1.Atrasties guļus stāvoklī (kādu laikposmu).
PiemēriNogulēt visu dienu pludmalē.
  • Nogulēt visu dienu pludmalē.
  • Nogulēt bezsamaņā vairākas dienas.
Stabili vārdu savienojumiNogulēt slimības gultā. Nogulēt slimnīcā.
1.2.intransitīvs; kopā ar: "spēt" vai "varēt" Varēt, spēt atrasties guļus stāvoklī.
PiemēriUz kreisā sāna ilgi nogulēt nevaru.
  • Uz kreisā sāna ilgi nogulēt nevaru.
2.Guļot, aizguļoties nokavēt, palaist garām (ko).
PiemēriNogulēt brokastis.
  • Nogulēt brokastis.
  • Nogulēt darbu.
  • Nogulēt rīta vilcienu, autobusu.
2.1.Nokavēt, palaist garām (ko).
PiemēriSportists nogulēja startu.
  • Sportists nogulēja startu.
  • pārnestā nozīmē Nogulēt savu laimi.
3.Guļot virsū, nonāvēt.
PiemēriCūka nogulējusi sivēnus.
  • Cūka nogulējusi sivēnus.
3.1.Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
PiemēriNogulēt roku.
  • Nogulēt roku.
  • Mugura bija nogulēta.
4.formā: trešā persona Būt novietotam, noglabātam (kur) un netikt izmantotam.
PiemēriManuskripts izdevniecībā nogulējis veselu gadu.
  • Manuskripts izdevniecībā nogulējis veselu gadu.
  • Dokumenti 70 gadus nogulējuši arhīvā.
  • intransitīvs Grāmata bija ilgi nogulējusi plauktā nelasīta.