virst
virst 3. pers. virst, arī vird, pag. virta, arī virda darbības vārds; intransitīvs
2.Plūst, tecēt, parasti spēcīgi, strauji (par šķidrumu); būt tādam, no kura kas plūst, tek.
PiemēriNo zemes virda avotiņš.
3.Mutuļot, mutuļojot plūst augšup.
PiemēriNo skursteņa virst dūmu mutuļi.
3.1.pārnestā nozīmē Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriSievietē virst naids un dusmas.