virst
virst 3. pers. virst, arī vird, pag. virta, arī virda darbības vārds; intransitīvs
1.Vārīties1; būt tādam, kurā kas vārās.
PiemēriKatlā virst ūdens.
- Katlā virst ūdens.
- Virs ugunskura virst katls ar zivju zupu.
2.Plūst, tecēt, parasti spēcīgi, strauji (par šķidrumu); būt tādam, no kura kas plūst, tek.
PiemēriNo zemes virda avotiņš.
- No zemes virda avotiņš.
3.Mutuļot, mutuļojot plūst augšup.
PiemēriNo skursteņa virst dūmu mutuļi.
- No skursteņa virst dūmu mutuļi.
- pārnestā nozīmē ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
3.1.pārnestā nozīmē Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriSievietē virst naids un dusmas.
- Sievietē virst naids un dusmas.