virsū
virsū apstākļa vārds
1.Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
PiemēriMucai virsū ir uzlikts vāks.
- Mucai virsū ir uzlikts vāks.
- Sēņu grozam virsū atrodas gailenes un bērzlapes.
- Tortei virsū sakārtoti augļi.
- Lietus lija gājējiem virsū.
2.kopā ar: darbības vārds "aizstāj priedēkli "uz-"", vārds bez priedēkļa Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
PiemēriSēsties virsū uz motocikla.
- Sēsties virsū uz motocikla.
- Bērt virsū uz celiņa granti.
2.1.Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
PiemēriBrukt virsū pretimnācējam.
- Brukt virsū pretimnācējam.
- Suns skrēja virsū svešiniekam.
- Mašīna brauc taisni virsū kokam.
- Mesties virsū laupījumam.
- Zināju, ka izsalkumā tie [vilki] brūk virsū arī cilvēkiem.
Stabili vārdu savienojumiSabrukt virsū.
- Sabrukt virsū — strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
2.2.Lieto, lai aizstātu, parasti virzības darbības vārdu.
PiemēriSuns palecas un cilvēkam virsū.
- Suns palecas un cilvēkam virsū.
- Nepaguvu pamukt, kā lūstošais zars man virsū.
- "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
3.kopā ar: darbības vārds, vārds ar priedēkli Pastiprina priedēkļa uz- nozīmi.
PiemēriUzlīmēt aploksnei virsū marku.
- Uzlīmēt aploksnei virsū marku.
- Uzkrist virsū koka saknēm.
- Uzlikt virsū roku.
- Uzdzert virsū ūdeni.
4.Norāda, ka (kas) ir vērsts tieši uz ko (piem., kādu objektu), ietverot to redzeslokā.
PiemēriSkatīties virsū pretiniekam.
- Skatīties virsū pretiniekam.
- Tēmēt virsū medījumam.
- Lūkoties virsū blakussēdētājam.
5.parasti konstrukcijā: vārdu savienojums "nākt virsū" Pakāpeniski iestāties, tuvoties, rasties u. tml. (piem., par notikumiem, parādībām, norisēm).
PiemēriSvētki nāk virsū.
- Svētki nāk virsū.
- Sacensības nāk virsū.
- Gripas epidēmija nāca virsū.
- Negaiss, vētra, lietus nāk virsū.
- Iestājās rudens un drēgnums, aukstums nāca virsū.
- Parāda nomaksas termiņš nāca virsū.
5.1.Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriNāk virsū dusmas.
- Nāk virsū dusmas.
- Skumjas nāca virsū.
- Pēkšņas bailes mācās virsū.
- Nāca virsū iesnas un klepus.
- Bērnam nāca virsū raudiens.
- Siltajā telpā miegs nāk virsū kā palu ūdeņi.
5.2.Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
PiemēriZiema, rudens nāk virsū.
- Ziema, rudens nāk virsū.
- Vakars nāca virsū.
- Eksāmenu laiks nāca virsū.
- ..reizēm mugurā dur, vecums nāk virsū.
Stabili vārdu savienojumiMācas virsū kā miegs. Spļaut virsū (kādam, uz ko).
- Mācas virsū kā miegs idioma — sarunvaloda saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- Spļaut virsū (kādam, uz ko) idioma — sarunvaloda nicinoši, aizvainojoši izturēties, attiekties (pret kādu, ko).