Paplašinātā meklēšana
Meklējam virsū.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (316):
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
- uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
- segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
- atkailināt Atsegt (no virsū, apkārt esošā).
- uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
- uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to); bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (kā virsmu ar to).
- uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- apbērt Berot (ko virsū), apklāt.
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to); berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
- uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
- nobērt Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
- uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzbrāzties Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
- segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
- nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- uzlika Detaļa, kas paredzēta uzlikšanai, novietošanai (uz kā) virsū.
- kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
- uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
- uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- pārgleznot Gleznot virsū ko citu.
- uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
- uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- sagrūsties Grūžoties cits citam virsū, sablīvēties.
- nogulēt Guļot virsū, nonāvēt.
- uzriktēties Ierīkoties virsū (uz kā, kam).
- uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
- uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
- uzķēzīt Izkārnoties uzvirzīt (mēslus, netīrumus) virsū (uz kā, kam).
- uzrasināt Izkliedēt (šķidrumu) sīku pilienu veidā virsū (uz kā, kam).
- uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
- uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- klāt Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
- uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- uzkabināt Kabinot novietot, arī uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri) apklāt; apbārstīt.
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to) vai pārklāt (to kam).
- nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzkalst Kalstot izveidoties (uz kā, kam virsū).
- nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
- uzkasīt Kasot ar ķepu, uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam); kasīt ar ķepu (piemēram, ap ko).
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam).
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
- noklāt Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
- uzklāt Klājot, piem., drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
- uzkopēt Kopēt un pabeigt kopēt (piemēram, uz kā, kam virsū).
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- nokraut Kraujot (ko virsū), pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
- uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
- apkraut Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
- uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzkvēpināt Kvēpināt, dūmojot u. tml., uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
- dūmot Laist dūmus kam virsū (piem., lietām, augļu kokiem).
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apliet Lejot (ko) kam virsū, pārklāt ar šķidrumu vai samitrināt.
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
- noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot.
- uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
- pārsegt Lieko (ko) virsū, pārklāt (ar to), izveidojot segumu.
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
- aplikt Liekot (virsū), apklāt, apsegt.
- uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- laistīties Liet sev virsū; arī vienam uz otru, citam uz citu.
- slogot Likt (kam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; slodzīt (1).
- aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
- plīties Mākties virsū; nelikt mierā.
- uzmalt Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- krist Mesties, brukt (kādam virsū).
- uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm, visapkārt), arī novietot (ap ko).
- uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
- nomīt Minot virsū, saspiest, sablīvēt; nomīdīt.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam virsū); montējot novietot virs (kā).
- garām Ne tieši virsū, bet blakus, projām (vērst skatienu).
- nokrist Neturoties stingri klāt, virsū u. tml., noslīdēt nost virzienā uz leju.
- uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzmest Neviļus pieļaut, ka (kas) uzkrīt virsū (uz kā, kam).
- uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam).
- uzliekties Noliekties virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam).
- uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- uz Norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uz- Norāda, ka (kas) izveidojas virsū (uz kā, kam).
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
- slodzīt Novietot (ko) zem sloga; novietot (kam) virsū slogu; turēt zem sloga.
- uzlikt Novietot (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam).
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas.
- uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam).
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uztupināt Novietot, izvietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ne sevišķi drošā vietā.
- uzsēdināt Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
- noklāt Novietot, uzklāt (kam) virsū (kāda materiāla kārtu).
- uzstutēt Novietot, uzlikt, atbalstīt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
- uzlikties Novietoties guļus, sēdus virsū (uz kā, kam).
- uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties.
- noklāt Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
- uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
- uzpilināt Panākt vai pieļaut, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
- uztecināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam).
- uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzput virsū (uz kā, kam), izveidojot (piemēram, slāni).
- nocelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs neatrodas (uz kā, kam virsū).
- uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzplūdināt Panākt, ka (kas šķidrs) uzvirzās (kam) virsū.
- uzaudzēt Panākt, ka izaug, izveidojas virsū (uz kā, kam) – piemēram, par augiem.
- uztupināt Panākt, ka novietojas tupus vai sēdus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- Ēdene Paradīze, dārzs zemes virsū, ko ierīkoja Dievs un kas bija pirmo cilvēku dzīvesvieta pirms krišanas grēkā.
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam).
- maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
- uzdruka Paveikta darbība, rezultāts --> uzdrukāt; tas, kas ir uzdrukāts (uz kā, kam) virsū.
- sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); pilinot (ko virsū), apstrādāt.
- uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzplanēt Planējot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- ābolmaize Plātsmaize, kurai virsū ir sagriezti āboli.
- bāzties Plīties, mākties virsū; nelikt mierā.
- sieties Plīties, mākties virsū.
- uzplucināt Plucinot, sīki sadalot (ko), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- applūdināt Plūstot (kam virsū, pāri), apklāt.
- uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam).
- uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam).
- uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā).
- aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (nelielu bedri, caurumu u. tml.).
- uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- laist suni virsū rīdīt suni (kādam) virsū.
- uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
- aizrušināt Rušinot (ko) virsū, aizpildīt, nolīdzināt.
- atrušināt Rušinot atsegt (ko apbērtu), aizvākt (virsū uzbērto, uzbirušo).
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- nosegt Sedzot, klājot (ar ko), novietot (to) virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam virsū).
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzslacināt Slacinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzslacīt Slakot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- maskēt Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
- uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
- slogs Smags priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (ko šķidru) virsū (uz kā, kam).
- uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
- stampāt Spiest, stumt (kur iekšā, arī virsū).
- grūsties Spiesties, virzīties (viens otram, cits citam virsū).
- uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam) izveidot (piemēram, zīmi, tā attēlu).
- pārspiest Spiežot (ko) virsū, pārslacīt, pārklāt (ar to).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt virsū (ko uz kā, kam).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
- nospiest Spiežot, uzspiežot vai spiežoties virsū, nonāvēt.
- uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā, virsū (kam).
- uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsprauslot Sprauslojot uzvirzīt (piemēram, mutē ieņemtu šķidrumu) virsū (kam, uz kā).
- uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- uzsprāgt Strauji (piemēram, spiediena, trieciena iedarbībā) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šādi uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzraut Strauji velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- saklupt Strauji, arī pēkšņi klupt virsū (par vairākiem, daudziem).
- uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, ausīm).
- uzšaut Šaujot uzvirzīt (ko) augšā, (kam) virsū.
- uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzšķiest Šķiežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzšļākt Šļācot uzvirzīt (uz kā, kam) virsū.
- uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- šļakstīties Šļakstīt (ūdeni) sev virsū, vienam uz otru, citam uz citu.
- uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt (uz kā, kam) virsū.
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzšūt Šujot izveidot virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
- lāpīt Šujot pildīt ar diegu, dziju caurumu vai šūt virsū (caurumam) ielāpu, lai šādā veidā labotu (piem., apģērbu, veļu).
- dziļš Tā, ka kas ir par daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
- pārtecināt Tecinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- uztecēt Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzgulties Tikt uzliktam virsū (uz otra cilvēka ķermeņa daļas).
- uztīt Tinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uztrāpīt Trāpīt (ko) tieši virsū (uz kā, kam).
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uztriept Triepjot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam, arī kur); ar triepieniem uzgleznot (ko).
- uzčurāt Urinējot uzvirzīt (urīnu) virsū (uz kā, kam).
- nobraukt Uzbraucot virsū, pārbraucot pāri, nonāvēt (kādu), sadragāt (ķermeņa daļu).
- uzklupt Uzbrukt; strauji mesties, klupt virsū (kādam).
- uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam); arī uzkrāsot.
- uzmīt Uzliekot kāju virsū (piemēram, pedālim), spiest (uz tā).
- uzkumpt Uzliekties virsū (uz kā, kam).
- noslogot Uzlikt virsū (kam) slogu; pakļaut (ko) smaguma iedarbībai.
- nomīt Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
- nomīt Uzminot virsū, pieplacināt (augus), sabojāt vai iznīcināt (tos).
- nomīt Uzminot virsū, saplacināt, nonāvēt (ko).
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
- uzspīlēt Uzpresējot, stiepjot, plešot u. tml. nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- uzsegties Uzsegt sev (ko) virsū.
- uzkniebt Uzspiest, arī uzpresēt virsū (uz kā, kam).
- uzķīlēt Uzstiprināt virsū (uz kā, kam) ar ķīli [1].
- uzskalot Uzvirzīt kur virsū (piemēram, ar straumi, ūdeņiem).
- uzdabūt Uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ar pūlēm, grūtībām; uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- uzlaist Uzvirzīt, arī pieļaut, ka (kas) nolaižot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzkleķēt Uzvirzīt, izveidot (kleķi) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko) no kleķa.
- uzgulties Uzvirzīties, novietoties, virsū (uz kā, kam) – par priekšmetu, materiālu u. tml.
- uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos.
- apmētāt Vairākkārt mest (kam) virsū.
- mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- uzvāzt Vāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, parasti beramu) izkliedēšanai virsū (uz kā, kam).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (apģērba gabalu, apavus u. tml.) virsū (ķermenim, tā daļai).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt, uzstiept virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko); velmējot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam).
- uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); veltnējot izveidot.
- uzvelt Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzvērt Verot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (piemēram, diegu, šķiedru) virsū (uz kā, kam).
- uzvilināt Vilinot panākt, ka (kāds, kas) uzvirzās virsū (uz kā).
- ģērbt Vilkt (virsū vai nost apģērbu, drēbes).
- ģērbties Vilkt sev apģērbu (virsū vai nost).
- durt Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
- maukt Virzīt (ko) virsū vai kur iekšā tā, ka (tas) apņem, aptver.
- apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
- vilkt Virzīt, maukt (ko) virsū vai nost (ķermenim, ķermeņa daļai).
- uzvirzīties Virzoties novietoties (uz kā, kam virsū).
- ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
- pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (ar to ko).
- uzsmērēt Ziežot (ko) virsū, sagatavot.
- uzziest Ziežot ko virsū, pagatavot.
- uzziest Ziežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
virsū citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV