uzvelties
uzvelties -veļos, -velies, -veļas, pag. -vēlos darbības vārds; atgriezenisks
1.Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriBluķis uzvēlās uz strādnieka kājas.
- Bluķis uzvēlās uz strādnieka kājas.
- Lūzušais koks uzvēlās mājas jumtam.
- Laivai uzveļas liels vilnis.
- pārnestā nozīmē Uz sirds uzvēlies smags akmens.
1.1.Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
PiemēriAr ķermeņa augšdaļu uzvelties uz galda.
- Ar ķermeņa augšdaļu uzvelties uz galda.
1.2.sarunvaloda Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uzrāpties u. tml.
PiemēriUz klāja uzveļas bariņš iereibušu vīru.
- Uz klāja uzveļas bariņš iereibušu vīru.