Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzveikt
uzveikt -veicu, -veic, -veic, pag. -veicu darbības vārds; transitīvs
1.Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt1.
PiemēriLaužoties uzveikt kaimiņu zēnu.
  • Laužoties uzveikt kaimiņu zēnu.
  • Saules kaujā uzveikt krustnešus.
1.1.Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās).
PiemēriUzveikt spāņu tenisistu.
  • Uzveikt spāņu tenisistu.
  • Uzveikt pretinieka komandu papildlaikā.
  • Izlasei izdevās uzveikt Vācijas hokejistus.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
PiemēriSpēt uzveikt grūtības.
  • Spēt uzveikt grūtības.
  • Uzveikt atkarību no alkohola.
  • Uzveikt skumjas un depresiju.
Stabili vārdu savienojumiUzveikt sevi.
  • Uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
2.1.Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu).
PiemēriZēnu uzveic miegs.
  • Zēnu uzveic miegs.
  • Cilvēkus uzveica bads un aukstums.