uzvarēt
uzvarēt -varu, -vari, -var, pag. -varēju darbības vārds; transitīvs
1.Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
PiemēriUzvarēt karā.
- Uzvarēt karā.
- Uzvarēt jūras kaujā.
- Uzvarēt skaitliski lielākus pretinieka spēkus.
1.1.Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
PiemēriSpēkojoties uzvarēt pretinieku.
- Spēkojoties uzvarēt pretinieku.
2.Panākt, ka (kāds) tiek pārspēts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
PiemēriUzvarēt kolēģi derībās.
- Uzvarēt kolēģi derībās.
- Uzvarēt kreisās partijas parlamenta vēlēšanās.
- intransitīvs Uzvarēt konkurences cīņā.
2.1.Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), sasniegt labāko rezultātu.
PiemēriUzvarēt pašreizējos čempionus.
- Uzvarēt pašreizējos čempionus.
- Uzvarēt sāncensi hokeja ripas iemetienā.
- intransitīvs Uzvarēt autorallijā.
2.2.Parādīt labāko sniegumu (piemēram, izpildītājmākslas konkursā).
PiemēriUzvarēt baleta konkursā.
- Uzvarēt baleta konkursā.
- Koru karos uzvarēja jauniešu koris.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
PiemēriUzvarēt grūtības.
- Uzvarēt grūtības.
- Uzvarēt savu pavasara nogurumu.
- Iemācīties uzvarēt bailes.
Stabili vārdu savienojumiUzvarēt sevi.
- Uzvarēt sevi — aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.