uzvandīt
uzvandīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
uzvandīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek sajaukts, uzvēršot virspusē (tā) dziļāku slāni.
PiemēriSmagie riteņi uzvanda smilšaino ceļu.
- Smagie riteņi uzvanda smilšaino ceļu.
- Šāviņu uzvandīts klajums.
- Vējš uzvanda jūras spoguli.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka jaucot, saviļņojot, (kas) uzvirzās virsējos slāņos.
PiemēriAiri uzvanda duļķes.
- Airi uzvanda duļķes.
- Viļņošanās uzvanda ezera dūņas.
- pārnestā nozīmē Romāns uzvanda virspusē sabiedrības negācijas.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, kas irdens) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAutomobilis uzvanda gaisā putekļu mākoni.
- Automobilis uzvanda gaisā putekļu mākoni.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) spēcīgi izraisās, uztrauc.
PiemēriSaruna uzvanda atmiņas.
- Saruna uzvanda atmiņas.
- Autors uzvanda lasītāja prātu.