uzvedināt
uzvedināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
uzvedinājums vīriešu dzimte, lietvārds
Panākt, būt par cēloni, ka kāds tiek ierosināts, pamudināts (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
PiemēriUzvedināt bērnu uz atklātību.