uzvedīgs
uzvedīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
uzvedīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
uzvedīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izturas atbilstoši labas uzvedības normām; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriBērns solās būt uzvedīgs.
1.1.Tāds (dzīvnieks, piemēram, suns), kam iemācīta, izveidojusies vēlamā izturēšanās.
PiemēriJauns un uzvedīgs kucēns.