uzvēdīt
uzvēdīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju intransitīvs, darbības vārds
1.Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
PiemēriNo meža uzvēdīja skuju aromāts.
1.1.transitīvs Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
PiemēriVējš uzvēdī nopļautas zāles smaržu.