Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzvelties
uzvelties -veļos, -velies, -veļas, pag. -vēlos darbības vārds; atgriezenisks
1.Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriBluķis uzvēlās uz strādnieka kājas.
1.1.Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
PiemēriAr ķermeņa augšdaļu uzvelties uz galda.
1.2.sarunvaloda Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uzrāpties u. tml.
PiemēriUz klāja uzveļas bariņš iereibušu vīru.