uzvest
uzvest -vedu [-vȩdu], -ved, -ved [-vȩd], pag. -vedu transitīvs, darbības vārds
1.Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzvest tūristus kalnā ar auto.
1.1.Vedot nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekli.
PiemēriLifts mūs uzved sestajā stāvā.
1.2.Vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriPaņemt aiz rokas un uzvest kalniņā.
1.3.formā: trešā persona Būt tādam, pa kuru var uzvirzīties augšā.
PiemēriCeļš uzved mūs kalna virsotnē.
1.4.pārnestā nozīmē Ierosināt (psihisku norisi).
PiemēriNeviļus uzvest kādu uz drūmām domām.
2.Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, parasti beramu) izkliedēšanai virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzvest uz lauka kūtsmēslus.
3.Iestudēt un izrādīt (piemēram, lugu).
PiemēriUzvest Blaumaņa lugu.
Stabili vārdu savienojumiUzvest uz ceļa.