Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
slogot
slogot [sluôguôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
slogojums [sluôguõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pakļaut (ko) slodzei (1).
PiemēriSlogot stieni.
  • Slogot stieni.
  • Slogot konstrukciju.
  • Slogotā ass.
2.Likt (kam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; slodzīt1.
PiemēriSlogot kāpostus mucā.
  • Slogot kāpostus mucā.
  • Slogot ieskābētos gurķus.