slīps
slīps -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
slīpa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
slīpi apstākļa vārds
1.Tāds, kas ar kādu plakni vai taisni veido šauru vai platu leņķi.
PiemēriSlīps jumts.
- Slīps jumts.
- Slīps vējstikls.
- Ļoti slīpas kāpnes.
- Noregulēt slīpo sēdekli.
- Slīpi burti.
- Novilkt slīpu līniju.
- Novietot plāksni slīpi.
Stabili vārdu savienojumiPiegriezt slīpā diegā. Slīps leņķis.
- Piegriezt slīpā diegā — piegriezt drānu audiem un šķēriem slīpā virzienā.
- Slīps leņķis — šaurs vai plats leņķis.
1.1.Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
PiemēriSlīps kalns.
- Slīps kalns.
- Slīps upes krasts.
- Slīps ceļš.
- Slīpa nogāze.
- Slīpā taciņa aizvijās līdz ezeram.
1.2.Tāds, kas ir mazliet vērsts uz leju (par pleciem).
PiemēriSoma no slīpā pleca slīdēja nost.
- Soma no slīpā pleca slīdēja nost.
- Slīpos plecus nomaskēja īpašs piedurkņu piegriezums.
Stabili vārdu savienojumiLikties slīpi. Nolikties slīpi.
- Likties slīpi sarunvaloda, idioma — gulties, lai gulētu miegā.
- Nolikties slīpi — aiziet pagulēt, atpūsties.