slīpne
slīpne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
PiemēriJumta slīpne.
- Jumta slīpne.
- Kāpņu slīpne.
- Automašīnas sēdekļa slīpne.
- Velt mucas pa slīpnēm.
1.1.Slīps reljefa veidojums.
PiemēriKalna, nogāzes slīpne.
- Kalna, nogāzes slīpne.
- Nobraukt ielejā pa ceļa slīpni.
2.joma: matemātika Taisne, kas ar citu taisni vai arī ar plakni veido šauru vai platu leņķi.
PiemēriNovilkt slīpni.
- Novilkt slīpni.