slodzīt
slodzīt [sluôdzît] slogu, slogi, sloga, pag. slodzīju transitīvs, darbības vārds
1.Novietot (ko) zem sloga; novietot (kam) virsū slogu; turēt zem sloga.
PiemēriSlodzīt iesālītās sēnes.
2.Novietot norobežotā vietā, slēgtā telpā un nelaist ārā.
PiemēriSlodzīt aitas aplokā.