uzšķaudīt
uzšķaudīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
1.Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
PiemēriMan laikam uzšķaudīja, un tagad slimoju.
1.1.sarunvaloda Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
PiemēriUzšķaudīt likumiem.