uzšalkt
uzšalkt 3. pers. -šalc, pag. -šalca darbības vārds; intransitīvs
1.Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
PiemēriUzšalca spēcīga vēja pūsma.
- Uzšalca spēcīga vēja pūsma.
- Uzšalca aplausu brāzma.
- Uzšalca apbrīnas saucieni.
2.Ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā.
PiemēriAugstu uzšalca strūklakas šļakatas.
- Augstu uzšalca strūklakas šļakatas.