uzšķilt
uzšķilt -šķiļu, -šķil, -šķiļ, pag. -šķīlu darbības vārds; transitīvs
1.Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, dzirkstele).
PiemēriAr šķiltavām uzšķilt uguni.
- Ar šķiltavām uzšķilt uguni.
- Pakavi uz akmeņiem uzšķiļ dzirkstis.
1.1.Aizdedzināt, uzdedzināt.
PiemēriUzšķilt sērkociņu.
- Uzšķilt sērkociņu.
- Šķiltavas, kuras nevar uzšķilt bērns.
1.2.pārnestā nozīmē Izraisīt, būt par cēloni, ka izraisās, parasti pēkšņi.
PiemēriUzšķilt interesi par iznākušo grāmatu.
- Uzšķilt interesi par iznākušo grāmatu.
- Uzšķilt nebēdnības dzirksti.
- Jautājums uzšķīla asu strīdu.
1.3.sarunvaloda Izpildīt spēcīgu metienu, sitienu u. tml. (piemēram, hokejā, futbolā).
PiemēriUzšķilt pa vārtiem.
- Uzšķilt pa vārtiem.
- Uzšķilt no zilās līnijas.
- Uzšķilt pretiniekam pa sāniem.