uzsūbēt
uzsūbēt 3. pers. -sūbē, arī -sūb pag. -sūbēja darbības vārds; intransitīvs
Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam).
PiemēriUz vara skārda uzsūbējis zaļš sūbējums.
- Uz vara skārda uzsūbējis zaļš sūbējums.