Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nosegt
nosegt -sedzu [-sȩdzu], -sedz, -sedz [-sȩdz], pag. -sedzu transitīvs, darbības vārds
nosegums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sedzot, klājot (ar ko), novietot (to) virsū, pāri, arī priekšā (kam).
PiemēriNosegt jumtu ar skārda loksnēm.
2.formā: trešā persona Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
PiemēriKastroli cieši nosedz vāks.
3.Apmaksāt.
PiemēriNosegt transporta izdevumus.
3.1.Būt tādam, kas pārsniedz (izdevumus, zaudējumus u. tml.).
PiemēriSkatīties, vai ieņēmumi nosedz izdevumus.
4.Darboties (sporta spēlē) tā, ka aizkavē pretinieka darbību.
PiemēriNosegt pretinieka spēles līderi.