maukt
maukt maucu, mauc, mauc, pag. maucu transitīvs, darbības vārds
1.Virzīt (ko) virsū vai kur iekšā tā, ka (tas) apņem, aptver.
PiemēriMaukt cimdus rokā.
Stabili vārdu savienojumiMaukt cilpu sev kaklā. Maukt sakas kaklā.
2.Vilkt, ņemt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
PiemēriMaukt nost zābakus.
Stabili vārdu savienojumiMaukt (nost) ādu (pār acīm).
4.sarunvaloda, neliterārs, intransitīvs Braukt (parasti ātri).
PiemēriMaukt pa šoseju ar kārtīgu ātrumu.