Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mauri
mauri lietvārds; vīriešu dzimte; formā: daudzskaitlis
1.Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
PiemēriMauru mošeja.
  • Mauru mošeja.
  • Mauru arhitektūras paraugi.
Stabili vārdu savienojumiMauru stils.
  • Mauru stils — arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
1.1.arī formā: vienskaitlis Maurs; mauriete dsk. ģen. -šu. -- Šīs iedzīvotāju grupas piederīgais.
Cilme:No latīņu Maurus, grieķu Mauros (grieķu mauros ‘tumšs’).