maurot
maurot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Radīt stieptas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
PiemēriGovis mauro.
2.sarunvaloda Skaļi bļaustīties, klaigāt.
PiemēriPiedzērušies cilvēki staigā maurodami pa pilsētu.