maukt
maukt maucu, mauc, mauc, pag. maucu darbības vārds; transitīvs
1.Virzīt (ko) virsū vai kur iekšā tā, ka (tas) apņem, aptver.
PiemēriMaukt cimdus rokā.
- Maukt cimdus rokā.
- Maukt kājās čības, vilnas zeķes.
- Maukt galvā cepuri.
- Maukt sakas zirgam kaklā.
Stabili vārdu savienojumiMaukt cilpu sev kaklā. Maukt sakas kaklā.
- Maukt cilpu sev kaklā idioma — apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
- Maukt sakas kaklā idioma — uzņemties smagus, grūtus pienākumus.
2.Vilkt, ņemt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
PiemēriMaukt nost zābakus.
- Maukt nost zābakus.
- Maukt nost zirgam sakas.
- Maukt nost nagus.
- Maukt klūgai mizu.
Stabili vārdu savienojumiMaukt (nost) ādu (pār acīm).
- Maukt (nost) ādu (pār acīm) sarunvaloda — likt maksāt (kādam) pārmērīgi lielu naudas summu.
- Maukt nost deviņas ādas sarunvaloda — nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot (kādu).
- Maukt stabuli — gatavot stabuli, novelkot zaram mizu.
3.sarunvaloda, neliterārs, intransitīvs Sist.
PiemēriMaukt pa seju.
- Maukt pa seju.
- Maukt pa ausi.
- transitīvs Maukt bumbu pa vārtiem.
- Dažreiz gribas maukt sīkajiem par šitādu uzvedību.
4.sarunvaloda, neliterārs, intransitīvs Braukt (parasti ātri).
PiemēriMaukt pa šoseju ar kārtīgu ātrumu.
- Maukt pa šoseju ar kārtīgu ātrumu.
- Maukt pa trasi riktīgā ātrumā.