Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzstūķēt sarunvaloda
uzstūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
PiemēriUzstūķēt kājās divas bikses.
2.Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzstūķēt saini uz plaukta.