uzlīt
uzlīt 3. pers. -līst, pag. -lija darbības vārds; intransitīvs
1.Neilgu laiku, arī reizēm līt.
PiemēriVakarā uzlija viegls lietutiņš.
- Vakarā uzlija viegls lietutiņš.
- Dažviet nedaudz uzlīs.
- Pašreiz – te saule, te uzlīst.
2.Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
PiemēriBērnam uzlīst karsta zupa.
- Bērnam uzlīst karsta zupa.
- Apģērbam uzlijis sveču parafīns.
- No jaunceltnes mašīnai uzlīst betona maisījums.