aplikt
aplikt -lieku, -liec, -liek, pag. -liku darbības vārds; transitīvs
1.Uzlikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
PiemēriAplikt ap kaklu krelles, kaklasaiti.
- Aplikt ap kaklu krelles, kaklasaiti.
- Aplikt ap pleciem lakatu.
- Puisis apliek roku ap meitenes vidukli.
- Saimniece aplika sunim ap kaklu siksnu.
1.1.Liekot (virsū), apklāt, apsegt.
PiemēriAplikt sakņu kaudzi ar salmiem.
- Aplikt sakņu kaudzi ar salmiem.
- Rožu stādi uz ziemu aplikti ar skujām.
1.2.Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
PiemēriAplikt ap puķu dobi akmeņus.
- Aplikt ap puķu dobi akmeņus.
- Apkārt dārzam aplika sētu.
1.3. Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu).
PiemēriAplikta mēle.
- Aplikta mēle.
- Apliktas mandeles.
2.Uzlikt saistības (piem., maksājumus).
PiemēriAplikt algu ar nodokli.
- Aplikt algu ar nodokli.