nobērt
nobērt -beru, -ber, -ber, pag. -bēru darbības vārds; transitīvs
1.Berot novietot (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNobērt zālē ābolus.
- Nobērt zālē ābolus.
- Nobērt granti uz ceļa.
- Nobērt kartupeļus pie pagraba.
- Nobērt putniem graudus.
1.1.Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
PiemēriNobērt kūku ar rīvētu šokolādi.
- Nobērt kūku ar rīvētu šokolādi.
- Nobērt celiņus ar granti.
- Nobērt ar smiltīm slideno ietvi.
2.Berot atdalīt nost (kādu daļu no kā).
PiemēriMazliet nobērt zemenes uz šķīvja.
- Mazliet nobērt zemenes uz šķīvja.
3.sarunvaloda Ātri norunāt, pateikt.
PiemēriNobērt dzejoli.
- Nobērt dzejoli.
- Nobērt savu sakāmo.
Stabili vārdu savienojumi(No)bērt kā pupas. Kā nobērts. Nobērt kā no ložmetēja.
- (No)bērt kā pupas idioma — runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
- Kā nobērts idioma — saka par kā ļoti lielu daudzumu.
- Nobērt kā no ložmetēja idioma — ļoti ātri norunāt.