uzšļākt
uzšļākt -šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu darbības vārds; transitīvs
uzšļākties darbības vārds; atgriezenisks
1.Šļācot uzvirzīt (uz kā, kam) virsū.
PiemēriNetīšām uzšļākt kafiju uz blūzītes.
- Netīšām uzšļākt kafiju uz blūzītes.
- Uzšļākt meitenei ūdens šalti.
2.Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriValis uzšļāc gaisā ūdeni.
- Valis uzšļāc gaisā ūdeni.
2.1.intransitīvs Uzšļākties augšā.
PiemēriAugstu uzšļāc dubļu fontāns.
- Augstu uzšļāc dubļu fontāns.