uzšļākt
uzšļākt -šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu darbības vārds; transitīvs
uzšļākties darbības vārds; atgriezenisks
1.Šļācot uzvirzīt (uz kā, kam) virsū.
PiemēriNetīšām uzšļākt kafiju uz blūzītes.
2.Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriValis uzšļāc gaisā ūdeni.
2.1.intransitīvs Uzšļākties augšā.
PiemēriAugstu uzšļāc dubļu fontāns.