Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzšpricēt sarunvaloda, neliterārs
uzšpricēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
uzšpricēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Uzsmidzināt.
PiemēriFrizieris uzšpricē odekolonu.
1.1.intransitīvs Uzšļākt.
PiemēriRuncis mēdz šur tur uzšpricēt.