uzšņākt
uzšņākt -šņācu, -šņāc, -šņāc, pag. -šņācu darbības vārds; intransitīvs
1.Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
PiemēriKaķis uzšņāc un paceļ ķepu.
- Kaķis uzšņāc un paceļ ķepu.
- Gulbis dīķītī šad tad gan uzšņāc.
2.transitīvs Šņācot pateikt (ko).