Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzšūpot
uzšūpot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
uzšūpoties atgriezenisks, darbības vārds
1.Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriSatvert bērnu rokās un augstu uzšūpot.
1.1.Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
PiemēriVilnis uzšūpoja laivu.
1.2.Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
PiemēriVējš uzšūpo nelielus vilnīšus.