uzķīlēt
uzķīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Uzstiprināt virsū (uz kā, kam) ar ķīli [1].
PiemēriStingrāk uzķīlēt cirvi kātam.
- Stingrāk uzķīlēt cirvi kātam.
2.sarunvaloda Savest kārtībā un uzlabot (piemēram, transportlīdzekli) ar papildus ierīcēm, labākām detaļām u. tml.
PiemēriUzķīlēt veco automobili.
- Uzķīlēt veco automobili.
- Uzķīlēt velosipēdu par stilīgu braucamo.
- Uzķīlēt parasto FM radioaparātu, lai palielinātu tā uztveršanas joslu.